Pēc filmas „Dvēseļu putenis”...

Aizkrauklē 23.11.2019. 14:16 

Cilvēki, kas ar visu iedzīvi dodas mežā, nodedzinātas mājas, slēpšanās mežos, karošana katram savā pusē, sakropļoti ķermeņi un izpostītas ģimenes...To visu es zināju un biju iztēlojusies. Jau bērnībā man to bija stāstījis vectēvs. Stāsti bija par Otro pasaules karu, bet nekas jau nebija citādāk...

Kad vidusskolas laikā aizbraucu pie vectēva ciemos ar dzinšu biksēm, kas bija sašūtas no auduma gabaliem, viņš man jautāja, kāpēc es ar tādām staigāju. Sākumā nesapratu, kas manām biksēm vainas. Kara laikā cilvēkiem nebija, ko vilkt mugurā, viņam ar manām ielāpu biksēm saistījās laiks, kuru viņš piedzīvoja vēl puika būdams.

Vectēva tētis karoja krievu, bet vecmammas tētis vācu pusē. Vectēva tētis nonāca koncentrācijas nometnē Francijā, no kurienes pēc atbrīvošanas atnāca ar kājām mājās. Kad cilvēkus izlaida no koncentrācijas nometnes, apkārtnē nebija zāles un kokiem lapu. Kad vectēvs to stāstīja, nesapratu, kāpēc? Cilvēki no bada tos bija apēduši. Daudzi no pārlieku straujās ēšanas nomira.

Vecmammas tētis padevās Padomju režīmam un tika nosūtīts  strādāt piespiedu darbu ogļu raktuvēs Sibīrijā. Atpakaļ atgriezās ar sabojātu veselību un drebošām rokām. Man kā bērnam likās jocīgs skats, kad vecvectēvs viesībās mēģināja ar savām nepaklausīgajām rokām līdz mutei dabūt degvīna glāzīti, tad es vēl nesapratu...

Karā uzvarētāju nav. Abās pusēs ir dzīvi cilvēki, kuri sēž katrs savos ierakumos, jo tā vajag varai. No filmas ļoti spilgti iesēdās atmiņā brīdis, kad skolas puika ar ieroci rokās sēž ierakumos un izceļ uz ierakuma malas krupi. Un viņam liek nogalināt?

Vectēvs bieži mums bērnībā teica, ka karš ir briesmīgs un bija ļoti kategorisks pret kariņa spēlēšanu un ieroča vēršanu pret cilvēku. Bērnībā tas šķita parasts pieaugušā aizrādījums, taču pieaugot ar vien vairāk sapratu to postu, ko karš nodarījis gan vectēva, gan vecmammas ģimenei un reizē arī ielicis fundamentālas vērtības, kuras viņi ir nodevuši tālāk mums un kuras, cerams, gan es, gan mani brāļi nodos tālāk saviem bērniem.