Mēs satikāmies jauši

Aizkrauklē 20.12.2019. 23:30

Neviena tikšanās mūsu dzīvē nenotiek nejauši, mēs tiekamies ar cilvēkiem un īsāku vai garāku laiku esam ar viņiem kopā pavisam jauši. Par to esmu pārliecināta jau sen.  Ir tādi cilvēki, kurus esmu iepazinusi uz pavisam īsu mirkli un tad nesatikusi vairs nekad, bet kaut ko viņš ir izdarījis, kaut ko pavisam būtisku izmainījis manā dzīvē. Gluži kā krītoša zvaigzne viņš parādās, kaut ko izgaismo un tad pazūd. Un droši vien tāpat arī es viņējā... Ir bijušas vairākas reizes, kad redzu šos cilvēkus sapnī, pamostos un domāju, kas tas bija, ka es nevienu tādu nepazīstu, mēģinu viņā atpazīt kādu no sev zināmajiem cilvēkiem un uz brīdi aizmirstu...  Un tad pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem es saprotu, ka esmu satikusi viņu, to, kuru toreiz sapnī nepazinu, jo īstajā dzīvē nebiju vēl viņu sastapusi... Un kopš šādām reizēm es ticu, ka tas viss jau sen mums ir sarunāts, ka viņš ir šeit, lai mēs viens otram kaut ko atgādinātu, tikai vienu reizi aizietu uz Zoo dārzu, kas ir slēgts, un tā priekšā satiktu resnu kaķi, pavadītu tikai vienu neprātīgu, negulētu nakti un tad atgrieztos realitātē pavisam citi, dzertu šardonē limuzīnā, nekurienes vidū, un saprastu, ka nevajag...  Varbūt vienkārši citā dzīvē esam viens otram bijuši svarīgi un tagad uz īsu mirkli satikušies, lai pārliecinātos, ka ar mums viss ir kārtībā.
Reiz no kāda sapnī ar asarām acīs atvadījos, bet, kad pēc gadiem viņu satiku ītsajā dzīvē, viņš ienāca  uz palikšanu...

Šovakar beidzas mana mirkļa satikšanās ar maniem foršajiem divpadsmitajiem. Viņus gan es neatceros redzējusi sapnī, bet es ticu, ka tieši tā tam ir jābūt- mēs satikāmies,jo tā bijām jau sen sarunājuši, tikai aizmirsuši... Paldies Jums, mani jaunieši, par kopā būšanu!

Ar mīļumu

Daila B.